Cikvēki ir ļoti daudz un dažādi.

Pēdējā laikā mani iepriecinā kāds konkrēts cilvēks…un īsti vēl nevar saprast, vai viņš tāds ir? Gan jau laiks un kontaktēšanās rādīs.

Pavisam pretstats, ko biju pieredzējusi pēdējā laikā ar kādiem citiem konkrētiem cilvēkiem, kuri tikai runā skaisti, kā būtu jābūt, nevis parāda.

Un..

..tas ir tik feini. Jautāt un saņemt atbildi. Var runāt un rakstīt par visu, ko domā, kas ienāk prātā. Teikt, ko jauku un dzirdēt, ko jauku pretī. Neliekuļot, netēlot, bet vienkārši būt, nepataisot sevi nedz labāku nedz sliktāku. Klausīties otrā. Izteikt savu viedokli. Saņemt apsveikumus attiecīgajās dienās. Izbaudīt to laiku kopā, kas ir dots. … priecīgi ir saņemt cilvēcīgu attieksmi, tad kad to gaida un negaida.

Vienkārši tāpatās.

Dzīve kļūst priecīgāka šajā pasaulē.

Skaisti ir gaidīt.

Gaidīt atbildi uz jautājumu.

(gaidīt un saņemt)

Gaidīt tikšanos ar mīļoto.

(gaidīt un satikties)

Gaidīt bērniņu.

(gaidīt un paņemt rokās jaunpiedzimušo)

Gaidīt labu vārdu

(gaidīt un dzirdēt vārdu, kurš sagaidīts dod veldzējumu un stiprinājumu)

Gaidīt krīzes beigas.

(gaidīt un piedzīvot labus laikus)

Gaidīt autobusu.

(gaidīt un iekāpt autobusā aukstā laikā)

Gaidīt rītdienu.

(gaidīt un ieraudzīt lecošo sauli, kad daba apklust)

Gaidīt dzimšanas dienu.

(gaidīt un saņemt laba vēlējumus un pārsteigumus)

Gaidīt līdzjūtību.

(gaidīt un saņemt līdzjūtību, sapratni)

Gaidīt taisnību.

(gaidīt un taisnība notiek agrāk vai vēlāk)

Gaidīt Patiesību.

(gaidīt un ieraudzīt patiesību)

…

Gaidīšana nav cīņa.

Skaista gaidīšana ir satraucoša, ilgpilna klusēšana, kas pārtop piepildīumā. Gaidīšana ir priekpilna paļāvība uz labāku nākotni. Gaidīt nozīmē cerēt. Cerība dod mieru. Cerība nepamet kaunā.

Gaidīšanai ir divi gali. Viens labs, kas sagaidītais dod ilgu piepildījumu. Otrs slikts, kad sagaidītais pieviļ.

Sliktai gaidīšanai r 2 rezultāti. Viens, ja tas ir balstīts cerībā – atkal dod jaunu gaidīšanu. Otrs, ja nav balstīts cerībā, dod bezcerību.

Bezcerība ir mokoša, biedējoša cīņa, kurai uzvara nav gaidāma. Kā rītausma, kura nepienāk. Kā netaisnība, kura jāpiedzīvo.Kā patiesības, kuras nav.  Bezcerību dod pateikts skarbs vārds vai attieksme.

Bezcerīga gaidīšana ir mūžīga nesagaidīšana. Mūžīganesagaidīšana ir bezcerīga cīņa skumjās…

Cilvēkam, kuram ir bezcrība, nav cerība.

Pareizi darīt ir grūti.
Taisnīgi rīkoties liekas apsurds.
Liekas zaudējums ir liels.
Bet patiesībā ir jāatsakās no mazvērtīgām, nepareizām, nepatiesām lietām, lai iegūtu kaut ko vērtīgu, īstu, ko skaidri saskatīt varēs tikai debesīs. Ja rīkojamies pareizi, atdzīstot savas kļūdas un piedodot tuvākiem un cenšoties attiekties pret tuvāko patiesi. Tad var piedzīvot sirdsprieku, kas ielīst dziļi sirdī… ne izlikšanos un matierteātri(jo īsti aktieri netēlo, bet izdzīvo)

Viņi apklusa.
Viņi vairs nerunā.
Viņiem ir miers.
Viņiem sirdis ir izbeigušas sisties.

Pienāks brīdis, kad mēs arī apklusīsim.
bet kāds klusums, tas mums katram būs?
Jo daži klusumu nemaz nevar izturēt …

kur lai ņem smaidu, ja smaida nav?

Kur lai ņem pirieku, ja prikam nav?

Dievs kāpēc Tu man ļauj dzīvot tādai… ka citiem mani jāpacieš?