Rudenīgajā Turaidā (2 daļa)

Birkas

, ,

Turpinājums no vienas dienas oktobrī, kad bijām pārgājienā Siguldā un Turaidā. Iepriekšējās daļas bildes te vai sk. pēc šīs daļas.

000

Gaujas ūdeņi

01

Šķērsojam tiltu.


02

Mūsu otrā daļa sākas.

04

1

05

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dodamies uz Gūtmaņalu, kur redzam zīmi, ka rakstīt uz sienām nevajadzētu. Tas liekas paradoksāli tam, ka uz sienām tik daudz jau ir sarakstīts.

03

06

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pie un iekš Gūtmaņalas

07

Daudz cilvēki un daudz mašīnas, kuras brīžam veidoja sastrēgumiņus.

08

09


21

3

61

Sāksim kāpt

51

Jākāpj vienādā ritmā, lai dikti nenogurst. Pa ceļam, baudot dabu…

41

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Un esam uzkāpuši Dainu kalnā, kur ieejas biļeti neviens nepārdeva un mēs domājām, ka ieeja bez maksas Turaidas pils apkārtnē, bet izrādās bija jāmaksā 3 Ls, kurus arī beigās nesamaksājām.

71

81

a01

9

a1

a31

a2

a41

a5

Turaidas pils

a81

Turaidas pilī ir muzejs, kuru mēs neapmeklējām, jo bija daudz cilvēki un arī gribējās ēst.

a61

Turaidas pils tornis, kur bija sakāpuši daudz ļaudis.

a71

a9

Rudens prieki un aktivitātes pilnā saprā…

b0

Turaidas baznīca

b21

b3

b41

b51

Turaidas Rozes kaps. Tā liepai esot tik pat gadi, cik vecs ir kaps. Tālāk apskatījām Turaidas pils un muižas teritotiju, kur bija pirts, smēde utt

b71

b8

Rudens skaistumi iekš Turaidas pils muižas teritorijas.

b9

c01

Mēs nevis gājām iekšā Turaidas pils un muižas teritorijā pie kases, bet nācām ārā no Turaidas populārās apsaktes vietas. Tādā veidā nejauši ietaupot ieejas maksu. Un devāmies paēst un ar autabusu braucam uz Siguldu, lai atgriestos ar vilcienu Rīgā.

c11

Pārguris Siguldas rudens baudītājs no autobusa loga.

c21

Sāk jau krēslot. Tad vēl pēcpusdienas tēja Kaķu mājā & uz mājām prom 🙂

Diena bija jauki pavadīta – jaukā vietā un labos laika apstākļos(jo nākamā sestdienā lija), gan ar jaukiem cilvēkiem.

c31

tukšums

ak šausmas tas ir atradis mani & nelaiž mamni vaļā..
tas ir aizdzinis manu radošo domāšanu…
gibas vienkārši aizbrauk prom…
bet tagad nudien nav īstais laiks vismaz līdz vasarai
vai tiešām man izdosies?
tukšums, kurš es ļoti ceru neradīs vientulību un pamestības sajūtu…
tukšums, kurš atņem spēkus
to ka es neesmu pirmā, to var redzēt viņu acīs, uzvedībā, sejā…
es prasu ko īstu, bet cilvēki ir pieraduši dzīvot ar neīsto…
un tas ir tik grūti pastāvēt īstenībā… ka reizēm nākas palikt vienam, bet tas ir to vērts, bet nav izdevīgi!

Tik daudz pārdomas šajā laikā…

vis lielākās pārdomas man izraisīja kāda saruna pirms divām nedēļām ceturdienas vakarā, kura tēma ik pa laikam atbalsosies manās domās un sarunās…

* tēma par aizsardzību! Man tas liekas bezjēdzīgi aizsargāties no kāda cilvēka… pēc manām domām, vienīgais no kā cilvēkam vajadzētu aizsargāties ir grēks, kas nav miesa un asinis! aizsardzība ietver aizdomīgumu!
Un kuras ir tās lietas/ tēmas, kuras cilvēkam būtu jāsargā?

* ja kāds cilvēks nomelno un apsūdz kādu citu, tad tas jau ir kā politiķu aģitāciajs pirms vēlēšanām!

* vai es tiešām nosaku lietas, kā tām jānotiek? man visu laiku bija licies, ka es iesaku … Varbūt mana pašpārliecinātība rada noteiktību, nevis ieteiktību! Drošvien šis būtu tas, kas būtu jāmaina…

* tas ir interesanti, ko cilvēki manī saskata, ko viņi pirmo pamana…

Oktobrī rudens izgreznotā Sigulda (1 daļa)

Birkas

,

0

10.02 vilciens bija pilns, bet sēdēt par laimi dabūjām.

4

Pirmais apskates objekts baznīca.

5

Vietējais gulbis

6

Kā būtu augt kā kokam?

8

7

Izlēmām neiet tradicionālo

ceļu, bet sākt ar Gleznotāj kalnu,

kur skaisti skati

un izrādījās maz cilēki.

Tālāk skats n Gleznotāj kalna skatpunkta:

a3

a4

Labajā pusē var redzēt Tālava taurētāja egli 🙂

a0

Klasiskais Turaidas skats

gauja

Skats uz Gauju

a7

Trepes no Gleznotājkalna uz Gauju

trepes

Trepes tiek tīrītas

b2

b4

Tālāk gājām gar Gaujas malu…

b6

Un ik pa laikam varēja redzēt Turaidas pili

c0

Te arī ir krituši un lūztoši koki

koki

c8

c3

e0

d4

c5

Un te mēs redzam bebru darbu.

c4

c6

c7

c9

d1

d6

d5

d7

b5

… kur pavērās skaisti skati

d8

e2

e3

e4

e5

Brīdis atpūtai

e6

e7

f1

f0

f2

Avotiņš

f3

f4

f6

f7

f8

f9

Ceļš uz civilizāciju

svētvakara pārdomas

Cilvēki tiecas uz popularitātes un atpazīstamības virsotni. Viņi grib būt ietekmīgi.. jo dāmā, ka tad būs laimīgi! bet tur var tikai gūt ārēju laimi, kas liekas tika vilinoša, ka beigās nobeidz cilvēku pašu, ja tas neattopas.
Cilvēka laime nav paslēpta citās zemē, piedzīvojumos, intrigās, popularitātē, varenībā, naudā, pasākumos, izklaidēs… vai sazin kur vēl, bet tā ir paslēpta pašā cilvēkā. Cilvēks tajā visā augšminētajā cenšas no sevis aizbēgt, bet patiesībā tā ir lielākā laime sastapt sevi, kaut gan pirmajā mirklī tas šīet briesmīgi. Un mīlēt sevi – ne tā egoistiski, bet mīlēt kā var mīlēt ziedus pļavās, gadalaikus, kuri mainās un citas Dieva radīto – mīlēt nesautīgi!

Jelgavas pils un savvaļas zirgu apskate

Iepriekš nemaz nezināju, ka Jelgavā uz Pilss salas atrodas savvaļas zirgu ģimene. Kādu laiku atpakaļ televīzijā rādīja kāda no Jelgavas savvaļas zirdziņa nāvi un tā arī uzzināju par šiem jelgavniekiem.

Iepriekš nemaz nebiju bijusi Jelgavas Pils/Uversitātes parkā, kaut gan Jelvagā biju vairākas reizes.

Tāpat arī pilij biju gājusi un brauklusi garam. Bet nu iegāju iekšpagalmā un tā tiešām atgādināja Rundāles pili, jo arhitekts, ja nemaldos tas pats.

Pa ceļam.

Informācijas stends.

Izrādās uz salas atrodas daudz dzīvas radībiņas.

Nu jau zirdziņi ir par vienu mazāk.

To ka zirdziņus nedrīkst barot, to pat vietējie stingri nobrīdināja.

Aiz nožogojuma ceļš.

Un tālumā mazsamanāms zirdziņu bars.

Gājiens ilga apmēram 30 min. Pa to laiku redzams bija tika viens zirdziņš.

Tā baltā ir jahta un zirdziņi paslēpušies aizvējā.

Te nu viņi ir.

Mani pārsteidza, ka zirdziņi ir maziņi.

Un tad pēkšņi uzspīdēja saulīte.

Un tika apspīdēti arī zirdziņus.

Šie bija pirmie drosminieki, kuri nāca draudzēties.

Sākumā abpusēji bailīgi.

Bet tad jau drosmīgāk.

Izskatās draudīgi, bet tā zirdziņž nožāvājās. 🙂

Un pēc kāda brītiņa vispār nekādu problēmu komunicēt ar interesi.

Mierīgi atpūšas.

Un ceļamies…

Šitie drošvien ritīgi sadraudzējušies. Kopā guļ kopā ceļas.

Mazākais no zirdziņiem.

Mazais bija mīlīgs un draudzīgs.

Un mazajam ar jādodas līdzi visiem.

Un tā bars drošvien bars gāja savu ikdienas gājumu.

Labi, ka sākumā viņi nebija niedrēs. Zirdziņu ēdamplacis.

nemaz tik viegli nebūtu pamanīt…

ēdamā zōnā.

Un laiks atpakaļ uz Jegavu

Miers un Lielupes līkloči.

Visu dienu bija mākoņains, bet te saule ik pa laikam iepriecina.

Šis kurmītis nebija vienīgais, ko saktiku atpakaļ ceļā. Ceļa vidū bija lapsa, kura veikli pazuda.

Kurmīša darbs.

Jelgavas pilsētas līnija.

Un tā sāka satumst.

Aizvainojums

Ir lietas, kuras mani aizvaino vairāk..
ir lietas, kuras mani aizvaino mazāk…

katrā ziņā, ko es daru ar savu aizvainojumu?
ļauju tam pārvērsties rūgtumā
vai
ar Dievpalīgu piedot tam cilvēkam…

un visbiežāk cilvēki nesaprot, ka ir aizvainojuši otru!
dod Dievs man redzēt, ja aizvainoju otru!

Bet ja pat es to redzu, ka aizvainoju otru, bet otrs turpina mani aizvainot.. tad ir tik grūti apstāties aizvainot!

Smaidieņdiena -26!

Šodien pirms 26 gadiem ir radīti smaidiņi.

Klasisko smaidiņu nozīme:

:- ) smaidošs
:-))) smejošs
:- D jautri smejošs
:- | aizdomājies
:- ( skumīgs
:_( vai 😥 vai :*( raudošs
:-/ neapmierināts vai rūpju nomākts
>:-[ dusmīgs
:-E nikns (atņirgtiem zobiem)
:-F nikns (viens zobs no zobu atņirgšanas jau nolūzis)
:-0 pārsteigts (atvērtu muti)
:-[ ] stipri pārsteigts (atkarājies žoklis)
%-0 apjucis (izvalbītām acīm)
;- ) ar vienu aci piemiedzošs
:- smīnošs
:-Р mēli rādošs
:-* skūpsts

Āzijas tipa smaidiņu nozīme

Austrumāzijā ir cits emociju ikonu paveids — kaomodzi (japāņu val.), kurus var saprast, tos negrozot. Tas bāzējās uz anime un manga emociju apzīmējumiem un lielāks uzsvars tiek pievērsts acīm, nevis mutei. Piemēram:
(^_^) smaidošs
(^_~) ar vienu aci piemiedzošs
(>_<) nikns vai kategorisks
(=^.^=) kaķis
(<_>) skumjšs
^_^” apjukums
(-_-#) vai (-_-¤) vai (-_-“) vai (-_-+) dusmīgs
(;_;) vai (T_T) vai (TT.TT) vai (ToT) raudošs
(@_@) konfuzēts
О_О pārsteigts
(О_о) vai (0_о) ļoti pārsteigts
(0_<) nervu sabrukums (acs raustīšanās)
(Х_х) vai (+_+) vai (х_х) miris

© Te

Reportāža no meža

Pienācis rudens.

Mellenēs šogad nesanāca aizbraukt. Mellenes šogad pat nenopirku.

Pagājušo nedēļu paveicās un pabiju mežā, tas nozīmē beku mērci sanāca pagatavot! 🙂

Mežs ir ideāla vieta, kur atpūsties… klusums, svaigs gaiss! Un neviena ērce šoreiz mūs neuzmeklēja.

Es netikai bekoju, bet drusku bildēju:




Krāšņās, indīgās mušmires!

Skatītis var dažādi: <- tālumā un tuvumā! ->

<- Jaunās un vecās sēnes ->


Mani divi mega atradumi: XxXL Bekas

Sēnes un ogas!

Dabūjām šogad vēl ar mellenēm uzcienāties!

Ceļš mājup!


Mežā arī bija odziņas! Tikai dažas salasījām 🙂 un te ar notīrītās oksidējošās beciņas!