Kāds cilvēks man lika atcerēties, kad pēdējo reizi esmu bijusui viena pie jūras. Ja kāds gribēja līdzā, piedodiet – šoreiz biju egoistiska 🙂 Dažreiz cilvēkam vajag būt vienam, lai varētu būt pēctam kopā ar citiem.

Svēdienas vakarā pēc darba devos uz jūru. Saule rietēs pēc 2 stundām – tas ir ideāls laiks pie jūras. Brauciens izdevās interesants. bet nu visu pēc kārtas.

daži gaidot vilcienu atpūšas

braucot garam vienmēr domāju par pamestību

šeit es sapņoju būt vakarā, kad šeit ir daudz gaismiņas

atspīdums ir labais

man vienai pašai vesels vagons :))

beidzot jūra 🙂 un kāds koks … skaisti!

Cilvēka bērns veido pēdas un zirgi atstāj pēdas…

Putni piepēdojuši un suņa pēda…

Riteņa nospiedumu pēda…

un smilšu pils kā pēdas nospiedums smiltīs!

(turpinājums sekos)