Cilvēki tiecas uz popularitātes un atpazīstamības virsotni. Viņi grib būt ietekmīgi.. jo dāmā, ka tad būs laimīgi! bet tur var tikai gūt ārēju laimi, kas liekas tika vilinoša, ka beigās nobeidz cilvēku pašu, ja tas neattopas.
Cilvēka laime nav paslēpta citās zemē, piedzīvojumos, intrigās, popularitātē, varenībā, naudā, pasākumos, izklaidēs… vai sazin kur vēl, bet tā ir paslēpta pašā cilvēkā. Cilvēks tajā visā augšminētajā cenšas no sevis aizbēgt, bet patiesībā tā ir lielākā laime sastapt sevi, kaut gan pirmajā mirklī tas šīet briesmīgi. Un mīlēt sevi – ne tā egoistiski, bet mīlēt kā var mīlēt ziedus pļavās, gadalaikus, kuri mainās un citas Dieva radīto – mīlēt nesautīgi!