beidzot laiks ir klāt. beidzot es te rakstu. šīs piezīmes ir apmeklētas daudz… te ir mana ikdiena… mani tiešām interesē, ko cilvēki te atrod? nja.. bezmaksas filmas ir topā!

man jāiet gulēt, bet, kad tad lai raksta? laiks ir tik maz…kādu mēnesi domāju, ka vajag ko uzrakstīt, bet manas rūpes pārsvarā ir par mācībām.

mani nomāc viena lieta…ceru drīz tā atrisināsies, lai varu dzīvot netraucēti.tas jau velkas 2 mēnešu, bet galvenais elpot mierīgi.😀

nja.. manas dzīves aizkulises! (man tādas ir!)

daudz ir to cilvēku, kuri zina kādu manas dzīves pusi, bet prieks par tiem, ar kuriem var runāt visu un viņiem interesē! un tad pēdējā laikā Dievs devis kādu cilvēku, kuru ieraugot ir prieks… un tad gribas viņu egoistiski paņemt un nevienam nedot. tas nav labi… tās ir attiecības, kuras rada prieku un ceru, ka tas būs tā vienumēr… jo esmu jau kļuvusi aizdomīga attiecībā uz cilvēkiem, bet kā teica viens cilvēks: tas ir to vērts piedzīvot sliktās lietas, lai būtu labās! Pagaidām vēl ir labās… un daža kripata slikto, bet tas viss pagaidām beidzās laimīgi… ja ne vienā reizē, tad nākamā reizē! Un ir vērts gaidīt nākamo reizi…

viena revolūcija ir garām. cilvēki nesaprata, ka es tāda esmu. Nja… es dzīvoju saskaņā ar savu sirdsapziņu un cilvēki domā, ka es kaut ko vēlos panākt. Manuprāt, ir labi dzīvot ar savu sirdsapziņu un godīgi, jo tad cilvēks ir tāds kāds viņš ir. Beidzot, laikam es esmu tāda kāda esmu. Paldies Dievam par to, ka viņš mani šajā ceļā sāka vadīt pāris gadus atpakaļ… ja kāds cilvēks mani nīst, tad viņam pašam ar sevi ir problēmas un otrādi! dusmoties par kādu konkrētu nelabu lietu ir kas cits, nekā dusmoties uz cilvēku par to, ka viņš tāds ir.

varbūt šis klusais(un reizē skaļais) laiks ir, lai es saprastu, ka nevar vainot citus, ka viņi man traucē vai kā līdzīgi…  paiet laiks un apjaut, ka tas apnikums ir manī iekšā… irlabi pabūt vienam mēnesi, lai saprastu, kas es esmu? un ieraudzīt arī savus trūkumus… protams uz to var reaģēt dažādi, bet pareizi ir: nesodīt par viņa trūkumiem viņus… tas ir neatstumt! bet mīlēt… un tas nav viegli1