vis lielākās pārdomas man izraisīja kāda saruna pirms divām nedēļām ceturdienas vakarā, kura tēma ik pa laikam atbalsosies manās domās un sarunās…

* tēma par aizsardzību! Man tas liekas bezjēdzīgi aizsargāties no kāda cilvēka… pēc manām domām, vienīgais no kā cilvēkam vajadzētu aizsargāties ir grēks, kas nav miesa un asinis! aizsardzība ietver aizdomīgumu!
Un kuras ir tās lietas/ tēmas, kuras cilvēkam būtu jāsargā?

* ja kāds cilvēks nomelno un apsūdz kādu citu, tad tas jau ir kā politiķu aģitāciajs pirms vēlēšanām!

* vai es tiešām nosaku lietas, kā tām jānotiek? man visu laiku bija licies, ka es iesaku … Varbūt mana pašpārliecinātība rada noteiktību, nevis ieteiktību! Drošvien šis būtu tas, kas būtu jāmaina…

* tas ir interesanti, ko cilvēki manī saskata, ko viņi pirmo pamana…