ak šausmas tas ir atradis mani & nelaiž mamni vaļā..
tas ir aizdzinis manu radošo domāšanu…
gibas vienkārši aizbrauk prom…
bet tagad nudien nav īstais laiks vismaz līdz vasarai
vai tiešām man izdosies?
tukšums, kurš es ļoti ceru neradīs vientulību un pamestības sajūtu…
tukšums, kurš atņem spēkus
to ka es neesmu pirmā, to var redzēt viņu acīs, uzvedībā, sejā…
es prasu ko īstu, bet cilvēki ir pieraduši dzīvot ar neīsto…
un tas ir tik grūti pastāvēt īstenībā… ka reizēm nākas palikt vienam, bet tas ir to vērts, bet nav izdevīgi!