Cilvēki tik daudz reiz vaino otru, bet paši uz sevi nepaskatās. Cilvēkiem vajadzētu iepazīt sevi, lai viņi spētu nevainot citus. Tas var notikt dažādi, dažkārt paliekot vienam un dažkārt esot kopā ar citiem. Tad kad ierauga savas vājības, bieži tās neatšķīrās no citu cilvēku vājībām. Cik neiecietīgi cilvēki mēdz būt pret citu vājībām?! Bet savas attaisno, pat aizstāv… un tāpēc… ir pareizi citus mīlēt, kā sevi pašu! Bet tā nav tā egoistiskā mīlestība, bet cieņas mīlestība.
Par to, kas ap mani no manas puses... 
Pilsētā runā, ka cilvēka sliktās īpašības ir labo īpašību pagarinājums. Ja jau esam tikuši tik tāl, ka vienu pilsoni saucam par mīļu tuvinieku, lietderīgi paturēt prātā, ka visu, kādā krāšņumā viņš mums parādījis ir veidojušas gan viņa “labās”, gan “sliktās” īpašības. Sliktās, pilnīgi saprotams, esenciāli nav baudāmas. Bet bez tām (ABĀM) viņš būtu kaut kāds citādāks un varbūt nemaz tik mīļš un gānāms.