beidzot laiks ir klāt. beidzot es te rakstu. šīs piezīmes ir apmeklētas daudz… te ir mana ikdiena… mani tiešām interesē, ko cilvēki te atrod? nja.. bezmaksas filmas ir topā!

man jāiet gulēt, bet, kad tad lai raksta? laiks ir tik maz…kādu mēnesi domāju, ka vajag ko uzrakstīt, bet manas rūpes pārsvarā ir par mācībām.

mani nomāc viena lieta…ceru drīz tā atrisināsies, lai varu dzīvot netraucēti.tas jau velkas 2 mēnešu, bet galvenais elpot mierīgi. 😀

nja.. manas dzīves aizkulises! (man tādas ir!)

daudz ir to cilvēku, kuri zina kādu manas dzīves pusi, bet prieks par tiem, ar kuriem var runāt visu un viņiem interesē! un tad pēdējā laikā Dievs devis kādu cilvēku, kuru ieraugot ir prieks… un tad gribas viņu egoistiski paņemt un nevienam nedot. tas nav labi… tās ir attiecības, kuras rada prieku un ceru, ka tas būs tā vienumēr… jo esmu jau kļuvusi aizdomīga attiecībā uz cilvēkiem, bet kā teica viens cilvēks: tas ir to vērts piedzīvot sliktās lietas, lai būtu labās! Pagaidām vēl ir labās… un daža kripata slikto, bet tas viss pagaidām beidzās laimīgi… ja ne vienā reizē, tad nākamā reizē! Un ir vērts gaidīt nākamo reizi…

viena revolūcija ir garām. cilvēki nesaprata, ka es tāda esmu. Nja… es dzīvoju saskaņā ar savu sirdsapziņu un cilvēki domā, ka es kaut ko vēlos panākt. Manuprāt, ir labi dzīvot ar savu sirdsapziņu un godīgi, jo tad cilvēks ir tāds kāds viņš ir. Beidzot, laikam es esmu tāda kāda esmu. Paldies Dievam par to, ka viņš mani šajā ceļā sāka vadīt pāris gadus atpakaļ… ja kāds cilvēks mani nīst, tad viņam pašam ar sevi ir problēmas un otrādi! dusmoties par kādu konkrētu nelabu lietu ir kas cits, nekā dusmoties uz cilvēku par to, ka viņš tāds ir.

varbūt šis klusais(un reizē skaļais) laiks ir, lai es saprastu, ka nevar vainot citus, ka viņi man traucē vai kā līdzīgi…  paiet laiks un apjaut, ka tas apnikums ir manī iekšā… irlabi pabūt vienam mēnesi, lai saprastu, kas es esmu? un ieraudzīt arī savus trūkumus… protams uz to var reaģēt dažādi, bet pareizi ir: nesodīt par viņa trūkumiem viņus… tas ir neatstumt! bet mīlēt… un tas nav viegli1

Izskatās, ka te viss ir pamests… bet tā nav! Pašlaik mana dzīvē viss grozās ap studijām.

Šķiet cilvēki ir 80 % nomainījušies! 20 % satur sazvanīšanās, ciemošanās, tusēšana kopā ar vecajiem, labajiem draugiem. Bet visu laiku jau nevar mākslīgi uzturēt dzīvu pagātni! Ir jādzīvo tālāk. Ja pat šajā posmā jābūt bez draugiem, bet ar milzum daudz paziņām, pazīstamiem cilvēkiem… Nav viegli būt vienam. Tā nav dzīvošana, bet izdzīvošana.

Savādi, ka cilvēki meklē kaut kādu pozicionēšanos, ka nevar būtu es pati. Jo vai tad tā ir draudzība? Tad vēl otrā saskata slikto… līdz ar to, itkā paši paliekot labāki, bet savus citus sliktumus atstāj malā. Nesaprotami, ka cilvēks runā par draudzēšanos, bet nedraudzējās…

Mans uzskats, ka ar visiem cilvēkiem var draudzēties. Ar citiem draudzība sanāk vieglāk ar citiem ir jāiemācās draudzēties.

Ir sācies vasaras pēdējais mēnesis augusts.  Neesmu te rakstījusi veselu mūžību, bet tas nenozīmē, ka vispār neesmu neko nekur un nekam rakstījusi…daudzreiz ir vajadzīga privātā telpa, lai pēcāk atkal varētu iziet publiskajā…

Esmu oficiāls bezdarbnieks. Bet mani krīze nav skārusi.  Krīze cilvēkiem ir vairāk galvās. Vieglākas dzīves meklētājiem ir krīze, bet normāliem darba cilvēkiem krīzes nav – ir tikai pārmaiņas!

manas pārmaiņas ir:

biju ceļojumā, nopirku datoru… labi, labi – joks!

dzīvojos zaļā dabā, no rītiem mostos un varu lasīt, vāru ievārījumus un iepazīstos ar jauniem paziņām uzzinot daudzas interesantas lietas, vakaros ir vienreizēji atrasties ārā un lūkoties zvaigznēs(lielpilsētā, tās ir praktiski neredzamas)… šī ir mana krīze, bet vai tā vispār ir krīze? Vai tad nauda ir galvenais, kas cilvēkam ir,par ko būtu tā jāstreso?

Naudas problēmas ir visvieglāk atrisināmas!

Krīze ir, kad godīgam cilvēkam jāizvēlas, kurus pārvietot uz Sibīriju.

Krīze ir, kad nakts vidū izrauj no gultas un saka taisieties jūs pārvieto(aizved uz Sibīriju).

Krīze ir, kad Sibīrijā nakts vidū jāizdzīvo mīnus 10 un vairāk grādos – sniegā , apsedzoties ar egļu zariem.

Krīze ir, kad nevar runāt to ko domā.

Krīze ir, kad gaidītais bērns nepiedzimst.

Krīze ir, kad kāds cilvēks vēl otram sliktu.

Krīze ir, kad viens bērns piekauj otru līdz jāved uz slimnīcu.

Krīze ir, kad cilvēki ir negodīgi un mānās.

Krīze ir, kad cilvēki dara sliktu un ir netaisnīgi.

Krīze ir, kad cilvēks ir egoistisks un savtīgs.

…

Bet mums Latvijā nav ekonomiskā krīze neoficiāli!

Cikvēki ir ļoti daudz un dažādi.

Pēdējā laikā mani iepriecinā kāds konkrēts cilvēks…un īsti vēl nevar saprast, vai viņš tāds ir? Gan jau laiks un kontaktēšanās rādīs.

Pavisam pretstats, ko biju pieredzējusi pēdējā laikā ar kādiem citiem konkrētiem cilvēkiem, kuri tikai runā skaisti, kā būtu jābūt, nevis parāda.

Un..

..tas ir tik feini. Jautāt un saņemt atbildi. Var runāt un rakstīt par visu, ko domā, kas ienāk prātā. Teikt, ko jauku un dzirdēt, ko jauku pretī. Neliekuļot, netēlot, bet vienkārši būt, nepataisot sevi nedz labāku nedz sliktāku. Klausīties otrā. Izteikt savu viedokli. Saņemt apsveikumus attiecīgajās dienās. Izbaudīt to laiku kopā, kas ir dots. … priecīgi ir saņemt cilvēcīgu attieksmi, tad kad to gaida un negaida.

Vienkārši tāpatās.

Dzīve kļūst priecīgāka šajā pasaulē.

Skaisti ir gaidīt.

Gaidīt atbildi uz jautājumu.

(gaidīt un saņemt)

Gaidīt tikšanos ar mīļoto.

(gaidīt un satikties)

Gaidīt bērniņu.

(gaidīt un paņemt rokās jaunpiedzimušo)

Gaidīt labu vārdu

(gaidīt un dzirdēt vārdu, kurš sagaidīts dod veldzējumu un stiprinājumu)

Gaidīt krīzes beigas.

(gaidīt un piedzīvot labus laikus)

Gaidīt autobusu.

(gaidīt un iekāpt autobusā aukstā laikā)

Gaidīt rītdienu.

(gaidīt un ieraudzīt lecošo sauli, kad daba apklust)

Gaidīt dzimšanas dienu.

(gaidīt un saņemt laba vēlējumus un pārsteigumus)

Gaidīt līdzjūtību.

(gaidīt un saņemt līdzjūtību, sapratni)

Gaidīt taisnību.

(gaidīt un taisnība notiek agrāk vai vēlāk)

Gaidīt Patiesību.

(gaidīt un ieraudzīt patiesību)

…

Gaidīšana nav cīņa.

Skaista gaidīšana ir satraucoša, ilgpilna klusēšana, kas pārtop piepildīumā. Gaidīšana ir priekpilna paļāvība uz labāku nākotni. Gaidīt nozīmē cerēt. Cerība dod mieru. Cerība nepamet kaunā.

Gaidīšanai ir divi gali. Viens labs, kas sagaidītais dod ilgu piepildījumu. Otrs slikts, kad sagaidītais pieviļ.

Sliktai gaidīšanai r 2 rezultāti. Viens, ja tas ir balstīts cerībā – atkal dod jaunu gaidīšanu. Otrs, ja nav balstīts cerībā, dod bezcerību.

Bezcerība ir mokoša, biedējoša cīņa, kurai uzvara nav gaidāma. Kā rītausma, kura nepienāk. Kā netaisnība, kura jāpiedzīvo.Kā patiesības, kuras nav.  Bezcerību dod pateikts skarbs vārds vai attieksme.

Bezcerīga gaidīšana ir mūžīga nesagaidīšana. Mūžīganesagaidīšana ir bezcerīga cīņa skumjās…

Cilvēkam, kuram ir bezcrība, nav cerība.

Pareizi darīt ir grūti.
Taisnīgi rīkoties liekas apsurds.
Liekas zaudējums ir liels.
Bet patiesībā ir jāatsakās no mazvērtīgām, nepareizām, nepatiesām lietām, lai iegūtu kaut ko vērtīgu, īstu, ko skaidri saskatīt varēs tikai debesīs. Ja rīkojamies pareizi, atdzīstot savas kļūdas un piedodot tuvākiem un cenšoties attiekties pret tuvāko patiesi. Tad var piedzīvot sirdsprieku, kas ielīst dziļi sirdī… ne izlikšanos un matierteātri(jo īsti aktieri netēlo, bet izdzīvo)

Viņi apklusa.
Viņi vairs nerunā.
Viņiem ir miers.
Viņiem sirdis ir izbeigušas sisties.

Pienāks brīdis, kad mēs arī apklusīsim.
bet kāds klusums, tas mums katram būs?
Jo daži klusumu nemaz nevar izturēt …